Latvijā iespējams izaudzināt labākos projektu vadītājus Eiropā
Projektu vadības nozarei Latvijā ir ap 20 gadu vēsture, kas salīdzinājumā ar Eiropas pieredzi ir niecīgi. Taču latviešu nacionālais un iedzimtais esošo un topošo projektu vadītāju potenciāls ļauj izvirzīt nākotnes ambīcijas par Latvijas projektu vadītājiem kā par konkurētspējīgākajiem un spēcīgākajiem Eiropā. Pie nosacījuma, ja jauniešiem tiks sekmēta praktiskā izpratne un motivācija par nozari, kā arī rasta spēcīga sinerģija starp akadēmisko, valsts un uzņēmējdarbības sektoru, lai pilnveidotu projektu vadības apgūšanas iespējas.
Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (LNPVA) Projektu vadības mēneša ietvaros aicināja uz diskusiju akadēmiskā, valsts, mūžizglītības un uzņēmējdarbības sektoru pārstāvjus, lai identificētu šī brīža projektu vadības izglītības problēmas, iespējas un turpmākos veicamos soļus, kā sagatavot tirgus prasībām atbilstošus profesionāļus.
Projektu vadītāju definē praksē rūdītas kompetences
Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka profesionālam projektu vadītājam ir jāpārvalda ne tikai tehniskās projekta vadīšanas kompetences, bet jābūt izteikti attīstītām sociālajām kompetencēm, kas tiek dēvētas arī par 21.gs prasmēm. Būtiskākās no sociālajām kompetencēm, kam jāpiemīt projektu vadītājam, tiek minētas – spēja komunicēt, pašdisciplīna, komandas vadīšana, situācijas, risku un iespēju izvērtēšana, spēja pieņemt lēmumus.
Gan akadēmiskā, gan biznesa segmenta pārstāvji uzsver un Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks piekrīt, ka projektu vadītājam nepieciešamās sociālās kompetences iespējams apgūt un pilnveidot praktiskā veidā, līdz ar to teorētiskā mācību programmu bāze augstskolās tiek sasaistīta ar praksi un reālu projektu īstenošanu. Savukārt uzņēmumā Lattelecom jaunie projektu vadītāji tiek piesaistīti mentoriem, ar kuriem kopā realizē projektu, bet Swedbank jaunos darbiniekus sagatavo, veicot iekšējo apmācību programmu un piesaistot mentoru sistēmai.
Konkurētspējīga projektu vadītāja radīšanai nepieciešama starpdisciplinārā sadarbība akadēmiskajā, valsts un uzņēmējdarbības sektoros
Lai arī šobrīd akreditētajās augstskolu programmās ir pareizās teorētiskās ievirzes projektu vadības pamatu apgūšanai, kā vienu no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai profesijas izpratnei, eksperti min profesionālu un pieredzes bagātu pasniedzēju, kurš spēj topošos projektu vadītājus motivēt un iedvesmot. LNPVA valdes priekšsēdētājs Ivars Ruņģis aicina augstskolu, valsts un uzņēmējdarbības sektoru rast risinājumu, kā augstskolu programmām piesaistīt vairāk profesionālu praktiķu, kuri akadēmisko informāciju spētu papildināt ar bagātīgiem pieredzes stāstiem un profesionāliem praktiskiem padomiem.
Savukārt akadēmiskā un valsts sektora pārstāvji aicina darba devēju pārstāvjus dalīties ar informāciju, kādas nepieciešamās ir zināšanas un iemaņas, kam ir jāpiemīt jaunajam darbiniekam, lai varētu pilnveidot mācību programmas un sagatavot tirgū konkurētspējīgus profesionāļus.
Nozares izpratne jauniešos sekmēs profesionālo motivāciju un vēlmi rīkoties
Ikdienā strādājot ar topošajiem profesionāļiem, kā būtiskākos klupšanas akmeņus jauniešu panākumu sasniegšanai eksperti min motivācijas un rīcības iniciatīvas trūkumu, kas novērojama kopējā attieksmē pret darbu un darba devēju. Eksperti piekrīt apgalvojumam, ka ikvienu no projektu vadītājam nepieciešamajām kompetencēm ir iespējams apgūt, taču tas, kas palīdzēs būt labam profesionālim, ir aizrautība un pašiniciatīvas veidota attieksme.
Liepājas 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš norāda, ka šobrīd jauniešiem trūkst vēlmes pašiem rīkoties. Taču jau no agra vecuma iespējams sekmēt proaktīvas attieksmes un intereses veidošanu par nozari, dodot iespēju pašiem strādāt pie reālu projektu īstenošanas, kam ir taustāms rezultāts un par kura īstenošanu jaunietis var lepoties. Arī Vidzemes augstskolas lektore Inese Suija-Markova, RISEBA Projektu vadības programmas direktore Inese Slūka un RTU Inženiervekonomikas un vadības fakultātes docente Rita Greitāne norāda, ka radot izpratni par profesiju ar praktisku un pat starptautisku projektu realizāciju mācību procesa laikā, studenti ir daudz motivētāki pilnveidot savas zināšanas un kompetences, lai kļūtu par profesionālu projektu vadītāju.
Projektu vadīšanas iemaņas būs noderīgas arī ikdienišķās situācijās
Lai arī ne visi augstskolas projektu vadības programmu absolventi vai aktīvie skolēni kļūs par projektu vadītājiem, mācību procesā apgūtās tehniskās un sociālās kompetences būs noderīgas turpmākajā saskarsmē gan darba, gan ikdienas procesu vadīšanā. Tāpēc Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atklāj, ka Valsts Izglīības satura centrs sadarbībā ar 80 pilotskolām un vairāk nekā 6000 pedagogu ir sācis darbu pie Latvijas izglītības programmas pilnveidošanas, kas paredz mācību procesā iekļaut tādu iemaņu apgūšanu kā līderība, komandas darbs, komunikācijas prasmes, risku un iespēju novērtēšana un citām kompetencēm, kas palīdzētu sagatavot jauniešu par konkurētspējīgiem un nobriedušākiem sabiedrības pārstāvjiem jau absolvējot vidusskolu.
Laika gaitā, pilnveidojot mācību procesu un jauniešu sagatavotību pārdomātai procesu vadīšanai, ir iespējams ne tikai uzlabot projektu vadības nozares kvalitāti Latvijā, bet arī kopējo sabiedrības funkcionalitāti un konkurētspēju. Diskusijas laikā projektu vadība tika definēta kā pārmaiņu ieviešana, līdz ar to mūsdienu mainīgajā pasaulē ikviens saskaras ar situācijām, kad apgūtas projekta vadītāja kompetences var būt noderīgas. Jo sagatavotāki šo pārmaiņu ieviešanai būs cilvēki, jo lielākas iespējas ir uzlabot gan individuālo, gan valstisko attīstību.
Diskusijas noslēgumā eksperti uz projektu vadības nākotnes attīstības iespējas vērtē atzinīgi un novēl sekmīgu apmācību programmu pilnveidošanu gan skolu, gan augstskolu līmenī, lai jauniešos rosinātu interesi par projektu vadību kā nozari. Savukārt Ivars Ruņģis, LNPVA valdes priekšsēdētājs, daloties ar novērojumiem iedvesmo, ka latviešu projektu vadītāji jau no dabas ir ātri, efektīvi un ar degošām acīm. Nepieciešams pilnveidot profesijas apgūšanas iespējas, un jaunā Latvijas projektu vadītāju paaudzei ir iespējas kļūt par spējīgākajiem Eiropā.
Video atstkats uz diskusiju: https://youtu.be/Lh3KQe26TSY
Projektu vadības mēneša “Diskusiju klubu” moderēja Ilga Bērzkalna (Latvijas valsts meži); izklāstīt situāciju akadēmiska sektorā tika aicināts Guntars Catlaks (Valsts Izglītības satura centrs), Inese Suija-Markova (Vidzemes augstskola), Rita Greitāne (RTU), Inese Slūka (RISEBA) un Kārlis Strautiņš (Liepājas 6. vsk); mūžizglītības iestāžu redzējumu skaidroja Liliāna Pavarne (Komercizglītības centrs), Agnese Bīdermane (k.Port) un Rudīte Krūgaļauža (Mācību un konsultāciju centrs „ABC)”; savukārt darba devēju vērtējumu sniegt un raksturot vēlamo potenciālo darbinieku tika aicināta Signe Reuta (Swedbank), Dainis Lesnieks (Lattelecom Technology) un Ivars Ruņģis (LNPVA)